Ausainās pūces rejas.
Mīlu pūces. Manā plauktā ir vairāku simtu pūču figūriņu kolekcija no visas pasaules. Katra ar savu stāstu un auru.
Taču kas gan ir koka, māla, metāla un citu materiālu darinājumi salīdzinājumā ar dzīvu putnu, ko, jāsaka, nemaz tik bieži negadās savās ikdienas gaitās satikt. Bet tomēr dažkārt arī dienas gaišajā laikā mūsu ceļi ar šo cēlo naktsputnu var krustoties.
Kad tavā sētā ienāk svešinieks, tu nejūties komfortabli. Arī pūces mani aprēja, kad pāris dienas atpakaļ ar velosipēdu iebraucu koku alejā, kurā viņas ieturēja maltīti. Laikam domāja, ka apdraudu viņu vēderpriekus.
Vecā- cēla, pārliecināta skaistule ar oranži spīdošām acīm, jaunulis- līdz galam neapspalvots un sugas īstās ķermeņa aprises vēl neieguvis, badains, vairāk pievērsās nomedītajai pelei, ne man. Un citi, kuru skaitu grūti noteikt vēl trokšņoja blakus esošajos krūmos.
Tā saulītei krītot aiz horizonta, kādu pusstundu nodevos pūču vērošanai. Un te arī Jums pāris kadru!
